Bainhira prosesu indenizasaun ba populasaun sira halo hotu ona, inklui konstrusaun báziku balun ho gastu kuaze tokon US$ 20. Maibé, depois ba haree fila-fali fatin ne’ebé hetan ona indenizasaun nakonu fali ona populasaun sira-nia uma.
Ministru Petróleu no Minerais (MPM), Victor da Conceição Soares hateten, projetu Beasu ne'ebé mosu dezentendimentu ho komunidade sira entaun, Xanana Gusmão deside muda fali ba Natarbora.
Maibé desizaun husi Xanana nian hamosu fali hamosu fali problema foun tanba momentu ne’ebá laiha koñesimentu ba governu, nune’e sei duvida atu foti desizaun kontinua iha Beasu ka muda ba Natarbora.
"Projetu Beasu ne'e Timor-Gap relata katak, kuaze US$ 20 millaun mak gastu tiha ona ba estudu iha tasi laran mai to'o rai maran. Problema mak iha ne’ebá fatin ne'ebé identifikadu ona liu fulan hirak uma nakonu hotu tiha, Maun Boot Xanana ba haree indenizasaun uluk rai mamuk agora ema nakonu. Ne'e Estadu sei gasta barak tan ba indenizasaun. Entaun, Maun Boot nervozu muda tiha mai Natarbora sein koñesimentu ba governu ", dehan Ministru Victor hafoin hasoru-malu ho Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, iha Palásiu Governu, Segunda (17/08).
Nune'e, atualiza kestaun ne’e ba governu liuhusi Ministériu Planu Ordenamentu Teritorial (MPOT) para bele haree oinsa atu foti desizaun.
"Liuhusi Ministériu Planu Ordenamentu Territoriál haree no foti desizaun nafatin iha Beasu ka mai fali iha Natarbora ka iha tasi mane ka tasi feto, ne'e desizaun governu nian, entaun ne'e sei presiza tempu halo analiza ", tenik Nia.
Tuir nia, atu haree ba problema ne’e parte tékniku mak tenke analiza ba kustu no vantajen no dezvantajen sira hotu maka governu liuhusi Konsellu Ministru fó desizaun finál. (*)