Ricardo kestiona asuntu ne'e, tanba nia hare katak, osan ne'ebé atu uza hodi rekruta ema iha suku ne'e iha hela.
Nia hatutan, antes ne’e Parlamentu Nasional aprova orsamentu ba sesta bazika ne'e, tau mós osan atu rekruta ema iha suku laran, atu asume kompeténsia hodi halo distribuisaun, maibé realidade ida ne'e la akontese.
"Iha Ataúro foin daudaun ne'e, funsionáriu públiku, kuaze na’in 50 maka tun ba iha Ataúro hodi hala'o distribuisaun, ne'e ita gasta osan hira mak ne'e," nia kestiona.
"Osan ne'ebé ita aprova hodi tau ba selu ema iha suku sira ne'e, atu rekruta ema sira iha suku durante fulan rua ne'e ita halo ka lae, osan sira ne'e ba tau iha ne'ebé mak tenki funsionáriu sira mak tun fali ba hala'o distribuisaun," deputadu ne’e hato’o liu husi plenaria Parlamentu Nasional (PN) Segunda (21/12).
Aleinde Kestaun kona-ba funsionáriu , deputadu ne’e mós konsidera prosesu tenderizasun fahe sesta bazika, dauodaun ne’e sai ona konfuzaun boot.
Nia parte seidauk hatene, uluk prosesu tenderizasaun ba kompañia sira ne'e la'o oinsa, tanba kompañia sira ne'ebé mak manan Tender atu hala'o distribuisaun mosu konfuzun hela, lahatene molok atu ba distribui ne'e sira ba haree ona kondisaun iha terenu ne'e ka lae.
Deputadu ne’e mós haree ema balun tau iha media sosial, haree katak sesta bazika ne'ebe kompaña sira lori ba distribui deit iha portu Beloi, maibe la lori to'o suku.
Nia parte preokupa asuntu ne'e tanba kuandu kompaña sira ba fahe deit iha portu signifika sira komunidade maka aranja fali tan ro, mai tula iha Beloi, mai tula sasan iha Beloi, fila fali ba sira maka selu rasik ro ne'e.
Iha parte seluk maka komunidade suku Makadadi no Maquili, sira maka selu kareta rasik, hodi tula sesta bazika iha portu Beloi depois foin lori ba iha suku Maquili.
"La'os kompaña mak ba hala'o distribuisun direta iha suku ne'e la'e, sira iha portu Billoi deit depois sira halo distribuisaun, ida ne'e problema boot,"nia lamenta.
Nia mos husu ba Komisaun Anti Korupsaun (KAK) atu kontinua akompaña programa sesta bázika ne'ebe governu fahe ba komunidade , nune'e labele repeta hikas erru sira ne'e ba iha munisipiu sira seluk.(*)