Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Bankada Congresu Nasionál Rekonstrusaun Timorense (CNRT) iha Parlamentu Nasionál (PN), dúvida ho desizaun Prezidente Repúblika nian. Tanba, bainhira Bankada FRETILIN iha PN vota kontra ba projeitu ruma, PR a favor ba desizaun FRETILIN.

"Pozisaun CNRT nian ne'ebé la fó Prezidente Repúblika ba partisipa Asembleia Jerál ONU mak bankada CNRT hakarak hateten katak, vingansa polítika nia huun loloos mak partidu Fretilin, no PR tenta husik membru oitavu Governu indijitadu laiha solusaun no la serteza," deklara deputadu Bankada CNRT, Gabriel Soares iha plenária, Tersa (24/09/19).

Nia dehan, Prezidente Repúblika rejeita fó pose ba membru Governu, hatudu katak Señor Prezidente Repúblika lakohi kumpri Konstituisaun RDTL no husik Governu la kompleitu to'o agora.

“Ami konsiente no la'ós novidade ho átu PR nian. Iha tinan rua ikus ne'e, maluk opozisaun vota kontra projetu de leis ruma, desizaun ikus PR nian a favór ba maluk opozisaun sira nian. Maski  projetu vota a favór maioria, iha plenária PN," Gabriel afirma.

Buat hirak ne'e, nia esplika akontese tanba Prezidente Repúblika la hatudu onestidade. “La kumpri Konstituisaun RDTL hodi la fó pose ba membru Governu sira. Tanba ne'e, CNRT sei ejize ba PR atu kumpri desizaun povu nian”.

Hatán ba deklarasaun Bankada CNRT ne'e, Xefi Bankada FRETILIN, deputadu Aniceto Guterres katak, membru Governu na'in sia ne'ebé PR la fó pose, bele lori ba tribunál.

"Dehan PR kontra Konstituisaun RDTL hodi la fó pose ba membru na'in sia ne'e, bele lori ba tribunal. PR viola ka la viola," dehan Aniceito.

Iha fatin hanesan deputadu bankada PLP, Sabino Soares 'Guntur' katak, presiza klarifika ba públiku karik Prezidente Repúblika mak foti pozisaun hotu hodi halo julgamentu ba ema na'in sia ka oinsá.

Tuir publikasaun iha CNRT Midia Center bolu sarani Prezidente da Republika, Dr. Francisco Guterres Lu-Olo nu'udar 'BONEKA' ba Sekretariu Jeral FRETILIN, Dr. Mari Alkatiri. 

"Dr. MA (Mari Alkatiri) ezije dialogu hafoin F2000 lakon iha elisaun Antisipada ne'ebe nia nu'udar poder informal maka volante ninia boneka Dr. Francisco Guterres hodi deside EA ne'e!' Publika iha CNRT MC.

Tempotimor.com koko konfirma ho parte Prezidensia da Republika maibe rejeita atu fo komentariu kona ba CNRT MC nia sarani Prezidente Lu Olo hanesan BONEKA.

Tempotimor (Dili) – Deputadu Parlamentu Nasionál konsidera, konfrontasaun ne'ebé akontese iha Aimutin, Comoro, Segunda (23/09/19) ne'ebé rezulta joven nain rua mate, responsabilidade Governu nian.

"Juventude asaltu malu. Oho malu beibeik ne'e, tanba laiha kampu servisu. La'ós liga ba buat oioin. Tan ne'e Parlamentu Nasionál husu ba Governu daualu, para kria jestaun ho di'ak, para kria kampu servisu ba ita nia juventude sira, para sira mós bele partisipa iha dezenvolvimentu estadu," dehan Vise Prezidente Parlamentu Nasionál, Luis Roberto iha PN, Segunda (23/09/19).

Iha fatin hanesan, Prezidente Bankada Demokrátika Mariano Assanami Sabino katak,  konflitu mosu tanba ema la servisu.

"Konflitu ne'e kuaze ema la servisu, lanu. Ida ne'e problema kona-ba kampu servisu nian. Ita ko'alia kona-ba paz, estabilidade, dezenvolvimentu ekonomia, kampu servisu," dehan Assanami.

Assanami afirma, durante Timor-Leste ukun an, la dezenvolve sidadania. "Durante ne'e ita la dezenvolve sidadania. Tanba ne'e, mak ita nia dezenvolvimentu ba sidadania," afirma Assanami.

Tuir informasaun ne'ebé iha katak, iha maizumenus tuku 11.00 otl, Segunda (23/09/19) joventude sira asaltu malu iha parte Ai-mutin, ne'ebé rezulta joven na'in rua mate fatin.

Tempotimor (Dili) – Pedidu Prezidente Repúblika atu desloka ba Novaiorke, fulan liubá, hetan blokeia husi bankada Governu iha Parlamentu Nasionál (PN). Iha semana liubá, Prezidente Repúblika hatama tan pedidu foun atu desloka ba estranjeiru.

Vise II Prezidente Parlamentu Nasionál (VPPN), Luis Roberto rekoñese kona-ba pedidu ne'e. Nia dehan, pedidu ne'e tama tiha ona iha PN atu husu autorizasaun ba exelénsia Prezidente Repúblika desloka ba Indonézia no Japaun.     

"Sim, pedidu husi exelénsia Prezidente Repúblika nian mai iha Parlamentu Nasionál para fó autorizasaun ba señor Prezidente Repúblika ba iha nasaun Indonézia no Japaun. Ida ne'e, orsida plenária mak sei deside," dehan Vise Prezidente Parlamentu Nasionál, Luis Roberto iha PN, Segunda (23/09/19).

Tuir deputadu bankada KHUNTO ne'e, pedidu foun ne'e sei ajenda. Plenária mak sei deside. Tanba plenária mak aas liu. Tan ne'e, nia dehan, atu autoriza ka lae so plenária mak foti desizaun.

"Maske iha orgaun balun no ema hotu fó hanoin ba Parlamentu Nasionál para fó autorizasaun ba ita nia nai Prezidente Repúblika para halo nia viajen ba estranjeiru, maibé filafali ba plenária. Kuandu bazeia ba Artigu 80 Konstituisaun RDTL, plenária maioria la autoriza, entaun ida ne'e mós Konstituisaun mak haruka. Maibé, karta PR nia sei lori ba iha plenária para hanoin lisuk," dehan Luis Roberto.

Alende ne'e, Parlamentu Nasional (PN) halo ona kanselamentu ba viajem PR nian ne'e hamutuk dala lima tuituir malu. Nune'e, pedidu viajen PR nian to'o de'it PN.

Tempotimor (Dili) – Bankada Demokrátika iha Parlamentu Nasionál husu Governu atu konsidera amu João de Deus Pires, SDB nia partisipasaun ba luta libertasaun povu no nasaun Timor-Leste.

"Ita nia luta ne'e maka'as liután. La'o di'ak liután, bainhira igreja Katólika tama iha laran.  Hahú amu na'in rua, ne'ebé mak fasilita hanesan amu Afonso no amu Luis ne'ebé fasilita para Dom Martinho bele hasoru malu ho maun boot Kay Rala Xanana Gusmão iha liurai Miguel nia fatin iha Mehara," deklara Prezidente Bankada PD Mariano Assanami Sabino iha Plenária, Parlamentu Nasionál, Segunda (23/09/19).

Nia afirma, bainhira ita akordu ona katak igreja Katólika partisipa tomak iha luta libertasaun ne'e, maibé estadu iha de'it dalan úniku mak rejistu naran.

"Ita haree katak estadu iha de'it mak ema tau naran.  Entaun, ema balun husi igreja Katólika lakohi tau naran. Tanba nia sente nia kontribui, komite omenajem, Sekretáriu estadu veteranus, atu identifikasi sira duni. Partisipasaun maka'as liu iha funu ne'e mak amu João de Deus ne'ebé mak horseik laiha ona ita nia leet. Amu Locatelly ne'ebé oras ne'e sei moris. Inklui iha kongregasaun salezianu ne'ebé kontribui amu barak," Assanami afirma.

Tuir Assanami, estadu durante ne'e la rekoñese kontribuisaun husi amu sira nian iha situasaun defisíl nia laran.

"Estadu ne'e la rekoñese, la respeita no la melloria ba ninia ema ne'ebé mak involve. Dehan ema hotu tenke mai tau naran, só rejistu, se la rejistu prontu estadu mós haluha ona nia. Madre Guelhermina nomós amu barak ne'ebé mak katuas ona, ita halo saida? Governu mós tenke tau espesiál," dehan Assanami.

Assanami husu ukun na'in sira atu ukun estadu ne'e ho nakloke tanba estadu ne'e la'os partidu polítika nian, inklui Governu mós la'os partidu polítika nian. Nia dehan, ukun ne'e hanesan instrumentu ida para hetan konfiansa husi povu para ba kaer ukun.

Nia sujere fó fatin ba matebian Amu João de Deus Pires,SDB hodi haloot iha Jardín Dos Erois Metinaru.

Tempotimor (Dili) – Timor-Leste, ohin, Sesta (20/09/19) komemora tinan ruanulu prezensa misaun INTERFET iha Timor-Leste, hodi fó seguransa no liberdade ba povu Timor-Leste depois Konsulta Populár iha 1999 liubá. Maibé, iha komemorasaun tinan 20 ne'e, laiha prezensa husi povu kiik sira.

Iha serimónia komemorasaun tinan 20 prezensa misaun INTERFET ne'e, povu balun ne'ebé iha fuan boot hodi partisipa iha Timor-Leste nia gratidaun ba misaun INTERFET ne'e. Maibé, povu balun tenke hela iha moru liur, hanesan momentu sei iha torturasaun nia laran ne'ebé hateke de'it husi besi nia leet.  

Observasaun husi tempotimor.com katak, povu barak la partisipa maske prezensa misaun INTERFET iha Timor-Leste ba povu nia sofrimentu ne'ebé hetan torturasaun maka'as husi militar indonézia iha tinan 1999.

Tempotimor (Dili) – Deputadu Sabino Soares 'Guntur' konsidera jerasaun Timoroan agora ne'e lakon moral, iha era teknolojia.  

"Jerasaun agora ne'e, sira nia morál monu hotu iha era teknolojia, liuliu iha media sosiál," hatete Guntur iha Komisaun G, Parlamentu Nasionál, Kinta (19/09/19).

Nia dehan, Timoroan sira iha nia sivilizasaun kulturál husi bei-ala sira. Maibé, jerasaun foun agora, sira-nia morál monu badadaun.

"Ita Timor ne'e, iha sivilizasaun moral. Ida ne'ebé mak boot ne'e boot duni tuir nia ierarkia. Maibé, tanba de'it agora demokrasia to'o la respeita ida ne'ebé idade liu. Ida ne'e laiha ona. Respeita lider laiha ona. Insulta tuir ita nia hakarak. Jerasaun Timor nian ida ne'e, nia morál aat tebes," Guntur hatete.

Prezidente Komisaun G, Parlamentu Nasionál ne'e husu ba Governu presiza sensibiliza maka'as hodi bele hadi'a joven sira nia moral. Liuliu regulariza média sosiál ne'ebé dalabarak ema uza hodi insulta lider sira.

"Ita presiza halo edukasaun sivíka ba ita nia sidadaun. Inklui, kria mós kampu servisu ba ita nia joven sira. Selae ita abandona sira mós sai problema hotu," Guntur afirma.

Tempotimor (Dili) – Orsamentu Privativa (OP) Parlamentu Nasionál hetan ona aprovasaun ho rezultadu a favor 34, kontra 11 no abstensaun 5 iha dezisaun finál global. OP ba tinan 2020 ne'e, aprova ho montante millaun $16.486,896.

“Ha'u vota kontra ho sentidu responsabilidade. Governu fó envelope fiskál millaun $14, labele halo fali ba millaun $16,” afirma deputadu Antoninho Bianco, Kuarta (18/09/19) iha Parlamentu Nasionál depois plenaria.

Nia dehan, ida ne'e indisiplinadu. “Tanba, envelope fiskál Governu ne'e tuir loloos prevalese imi,” Bianco kestiona.

Husi bankada hanesan ho deputadu Bianco, deputadu José Soares deside vota abstensaun. Nia dehan, razaun vota abstensaun tanba presiza hadi'a. “Governu fó osan millaun $14, to'o iha Parlamentu Nasionál sa'e ba millaun $16. Ida ne'e, presiza hadi'a,” José esplika.

Tuir Prezidente Parlamentu Nasionál, Arão Noé de Jesus Amarál hatete, orsamentu totál ba Parlamentu Nasionál hamutuk millaun $16.486.896 ho nia diskrisaun fahe ba kategória lima: Saláriu  Vensimentu $5.945.229, Bens Servisu $8.271.276, Kapitál Menór $1.16,391, Kapitál  Dezenvolvimentu 80 mil no transferensia públika $1.174 mil.

Iha fatin hanesan, deputadu Luis Roberto haktuir ho orsamentu ne'ebé aprova ona hodi bele fasilita deputadu nain 65, inklui mós funsionáriu Parlamentu Nasionál sira.

"Bankada KHUNTO vota a favor ba Orsamentu Privativa Parlamentu Nasionál, hodi bele fasilita deputadu no funsionáriu inklui tékniku sira hotu hodi dezenvolve orgaun soberanu ne'e ba futuru," Luis dehan.

Rezultadu aprovasaun ba votasaun finál globál ne'e mak; afavor 34, kontra 11 no abstensaun 5.

Antes ne'e, Parlamentu Nasionál iha loron hirak liubá aprova iha debate jeneralidade Orsamentu Privativa ba Parlamentu Nasional hamutuk millaun $ 17.9. Maibé, iha finál global, PN aprova de'it millaun $16 resin.

Tempotimor (Dili) – Deputadu husi bankada Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timor Oan (KHUNTO), Luis Roberto husu Parlamentu Nasionál atu reduz osan Viajen ba estranjeiru no aumenta osan viajen iha rai laran nian.

"Di'ak liu aumenta orsamentu ba viajen lokál ne'e barak liu, para ita tuun ba kraik para haree povu nia moris, ba estranjeiru manan saida?" hatete deputadu Luis Roberto iha ninia intervensaun ba debate Orsamentu Privativa ba Parlamentu Nasionál, Tersa (17/09/19).

Tuir deputadu ne'e, kona-ba viajen estranjeiru ninian entre kooperasaun bilaterál Parlamentu Timor-Leste no parlamentu nasaun seluk nian, sei iha karta konvite.

"Kona-ba estranjeiru nian, kooperasaun bilaterál Parlamentu ida ho Parlamentu seluk ha'u fiar katak konvite sei mai para ita ba partisipa, no ita mós konvida sira para mai partisipa iha Parlamentu ne'e. Ita hotu akompaña," dehan Luis Roberto.

Nia afirma, tinan kotuk PN promete sei fó tempu ba deputadu foun sira hodi halo estudu viabilidade iha rai liur. Maibé, nia dehan, ida ne'e hanesan liafuan de'it. La akontese.

Entretantu, Prezidente Parlamentu Nasionál, Arão Noe de Jesus da Costa Amaral katak kona-ba ida ne'e, depende ba deputadu sira atu reduz iha item ida ne'ebé.

"Agora, plenaria iha kompetensia para reduz to'o tiha zero mós bele. Ida ne'e, kompetensia plenaria. Ne'e mak ohin ha'u dehan, se reduz to'o tiha zero ha'u fó parabens," dehan Arão.

Tempotimor (Dili) – Reprezentante Partidu Libertasaun Populár (PLP) iha Parlamentu Nasionál (PN), Maria Angelina Sarmento hatete, polítika PLP nian hodi halakon pensaun vitalisia mak seguransa sosiál.

"PLP nia hanoin ne'ebé mak ideál liu halakon tiha pensaun vitalisia ne'e mak seguransa sosiál. Tanba seguransa sosiál ne'e, ita bele dehan hatuur ona seguransa sosiál ba ema hotu ne'ebé la haree ba nia kargu ka ema importante liu iha nasaun ne'e. Entaun, nia previlejiu liu. Maibé, seguransa sosiál ne'e ko'a o nia saláriu bainhira iha ona tempu reforma. O iha direitu foti fali o nia osan ne'e," dehan Maria Angelina Sarmento iha Parlamentu Nasionál, Tersa (17/09/19)

Tuir nia, lei pensaun vitalisia agora ein vigor hela. Maibé, deputadu tuan sira mós prontu ona atu kontribui ho AMP nia polítika.

"Lei pensaun vitalisia agora ein vigor hela, mas ha'u hanoin deputadu tuan sira prontu atu kontribui. Tanba, ida ne'e parte ida hotu husi AMP ninia komprimisiu inklui mós PLP nia komprimisiu," dehan Angelina.

Tuir Vise Prezidente Parlamentu ne'e, durante iha PN halo ona komunikasaun informál ho deputadu tuan sira, hodi halakon pensaun vitalisia no hotu-hotu apoiu de'it rejime kontribuitivu seguransa sosiál, ne'ebé hamosu justisa sosiál  ba ema hotu.

Nia akresenta, eis deputadu sira ne'ebé hetan pensaun vitalisia agora reduz ona ba pursentu 60%.

"Eis deputadu sira ne'ebé hetan pensaun ne'e halo redusaun ba % 60. Entaun se deputadu efetivu nia salariu mak US$ 1.600, entaun husi US$ 1.600 ne'e mak % 60 ba eis deputadu sira ne'ebé agora ne aplika hela % 60 ne'e, la'ós % 100 hanesan ho deputadu atual sira," dehan Angelina.

Tempotimor (Dili) – Parlamentu Nasionál (PN), Tersa (17/09/19) aprova iha faze jeneralidade ba Orsamentu Privativa ba Parlamentu Nasionál ho montante tokon US$ 17.9 ba tinan 2020.

Iha debate jeneralidade ba Orsamentu Privativa ne'e, Prezidente Parlamentu Nasionál, Arão Noe de Jesus da Costa Amaral katak, planu inisiál ne'ebé mai husi komisoens sira hotu, submete mai Konsellu Administrasaun PN kuaze tokon ruanulu resin.

"Osan ne'ebé mak submete mai ne'e, kuaze Millioens US$ 20 resin. Ne'ebé, ami konsege lori to'o mai iha Konsellu Administrasaun PN nian, depois konsege halo diskusaun no reduz. Ikus mai hetan millioens US$ 17,9 ba planu orsamentu ne'ebé mak aprezenta iha plenaria hodi debate," dehan Arão Noe iha PN, Tersa (17/09/19).

Husi totál orsamentu ne'ebé PN iha, konsege hetan ona aprovasaun iha faze jeneralidade ba projeitu rezolusaun PN numeru 35/V (II), husi deputadu 51 ho votus a favor 35, abstensun 12 no kontra 4.

Page 7 of 8
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter