Print this page

Branco: La Partisipa Diálogu, Xanana La'ós Ona Símbolu Unidade Nasionál

By February 12, 2020 2567
Vise Prezidente bankada FRETILIN, Francisco M Branco Vise Prezidente bankada FRETILIN, Francisco M Branco Foto suplai
Tempotimor (Dili) - Deputadu Partidu FRETILIN no CNRT kontinua haksesuk malu, relasiona ho deklarasaun Vise-Prezidente Bankada FRETILIN, Deputadu Francisco Miranda Branco katak, Xanana la hatudu boa fé hodi solusiona problema iha rai-laran.

Antes ne'e, Deputadu Bankada CNRT lansa katak, Deputadu FRETILIN halo insultu hasoru Prezidente Partidu CNRT, Kay Rala Xanana Gusmão, tanba sita fali Xanan-nia deklarasaun loro-sa'e no loro-monu, iha tempu krize 2006.

Deputadu Branco hatete, nia laiha intensaun ruma. Respeitu nafatin figura Kay Rala Xanana Gusmão ne’ebé sai patrimóniu ba Estadu Timor-Leste nian.

Nia dehan, iha tempu rezisténsia, liuliu iha manifestasaun 12 Novembru 1991, Branco rasik 'mendewakan' Xanana, to'o Branco rasik hakerek spanduk "Xanana Gusmão Símbolu Unidade Nasionál".

Maibé, situasaun agora, Branco dehan, Xanana la'ós ona símbolu unidade nasionál, bainhira fila kotuk la partisipa iha diálogu ne’ebé konvoka husi Prezidente Repúblika hodi buka solusaun ba situasaun polítika rai-laran.

“Se ita (Xanana Gusmão) sai figura eminente g7+, nia primazia bo’ot ida maka diálogu. Husu povu no Estadu hotu-hotu (iha mundu) tau aas diálogu hodi rezolve konflitu internu sira, maibé nusa mak ita la tuur hamutuk ho ita-nia maun-alin sira ne’ebé iha diverjénsia ba ita-nia hanoin,” dehan Branco.

Nia dehan, bele tuur hamutuk ba ema sira (Jenerál Indonézia) ne’ebé halo funu ho hasoru timoroan, maibé hontimoroan rasik lakohi tuur hamutuk.

“Iha AMP rasik mós laiha diálogu ba malu, entaun diálogu ida ne’ebé ita proklama ba mundu tomak katak diálogu mak sai primazia entre hotu-hotu atu rezolve interna ba nasaun ne’ebé de'it, maibé iha ita-nia rain ita fila kotuk ba malu, ida ne’e loos ka lae!" tenik Branco.

Hanesan sidadaun Timor-Leste, Branco la konkorda polítika ida hanesan ne’e, tanba ne’e tenke krítika.

“Ha'u-nia prinsípiu polítiku hanorin mai hau krítika no auto-krítika, nusa mak ita la hamutuk diálogu. Diálogu tenkesér tuur hamutuk hodi ko'alia ba malu. Diálogu tenke tuur hamutuk iha meza ida koalia ba malu, la'ós liuhusi média la'ós liuhusi karta,”hateten Branco. (*)
Rate this item
(2 votes)
Last modified on Wednesday, 12 February 2020 00:27
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com

Related items