“Ha'u mai ko'alia ho PM, tanba verifikasaun de dadus ba veteranu ne'ebé mak la'o hela iha Munisípiu hothotu, iha situasaun balun ne'ebé presiza apoiu husi orgaun kompetente, atu halo Prosesu de verifikasaun ne'e ho maneira ida ne'ebé mak akomodativu, entaun ita-nia PM husu hela atu ha'u tun ba hodi hasoru ita-nia komisaun atu fó hatene liliu parte leste nia, parte oeste ne'e kazu ne'e ladún iha, mais parte leste iha ema balun ne'ebé komisaun hasai tiha ona dadus, hasai tiha ona nia fixa, balun duni tiha, balun duni to’o tanis, ho ida-ne'e PM orienta ha'u atu tun ba haree”, dehan Aluk, bainhira hasoru malu ho PM, Taur Matan Ruak, iha Palásiu Governu, kuarta (06/07).
Dadus hirak ne'e tenke verifika didi’ak tanba durante prosesu funu 24 anos ne'e, atu oituan ka barak ema hotu fó nia kontribuisaun mak to’o ohin loron Timor-Leste hetan nia ukun rasik-an.
“Kuandu komisaun de omenajen loke prosesu de rejistu, ema sira ne'ebé mak rejistu ne'e la'ós toba mehi hakfodak mai tuir rejistu ne'e laiha, nia ba tuir rejistu tanba nia hatene nia-an katak nia mós hola parte iha prosesu naruk ne'e nia laran, mesmu nia tempu la hanesan ho sira seluk nia partisipasaun la hanesan ho sira seluk mais nia mós hola parte”, afirma nia.
Ho ida-ne'e mak nia sei tun terenu atu ba ko'alia ho komisasaun sira hodi hare di'ak liután prosesu verifikasaun ne'ebé mak la'o hela ne'e.
“Prosesu ida que la'ós atu ba ne'ebá hodi julga ema, ka atu kestiona ema, kestiona ema nia partisipasaun ne'e, maibé tanba iha fatin balun ita nia ema ne'ebé mós halo parte iha prosesu funu ne'e, mais iha maluk balun ne'ebé ladún integra, portantu Komisaun nia papel no nia misaun ka maneira simu ema ladún di'ak, poeque atetude ida hirak ne'e labele akontese no la di'ak”, hatete nia.
Tanba ema kuandu mai rezistu ne’e nia hatene-an katak nia mós hola parte iha funu ne'e, mesmu que nia la halo barak, maibé nia hola parte, nune'e tenke konsidera, nia atu merese hetan rekonesimentu valorizasaun ka la’e ida-ne'e la'ós komisaun mak haree, maibé ne'e orsida konsellu ka nasionál mak sei halo validasaun ba sese mak tama ou sé mak tama kritériu ba lista benefisiáriu ne'e. (*)