"Agora atu hatete de'it ba deputadu sira katak, problema profesór, loos duni, problema ida komplikadu teb-tebes, ne'e la'ós problema ida foin mak mosu oras ne'e, e ne'e desde kedas governasaun sira ida la'o tiha ba kotuk mós problema ne'e labele, lakotu nafatin", dehan nia iha plenária PN, tersa (18/01).
Tanba Governu haree katak profesór sira ne'e tutela ba rejime espesiál, no la'ós rejime jerál hanesan funsionáriu públiku babain.
Iha ne'e, rejime espesiál ba profesór sira ne'e sei bazeia ba grau profesór ausiliár, no profesór profesionál.
Tuir loloos regra sira ne'e presiza implementa maibé to'o agora seidauk iha implementasaun ruma.
"Tanba sei iha difikuldade balun ne'ebé mak presiza diskute di’ak liután entre Ministériu ho Funsaun Públika", afirma nia.
Maibé kestaun kona-ba substituisaun DiretórEedukasaun iha nível munisipál, to'o agora Governu seidauk iha rekrutamentu ida méritu ne'ebé mak permanente, tinan naruk, depende lei permite.
"Agora ne'e buat ne'ebé akontese ne'e mak substituisaun ba kargu xefia iha nível munisipál, e kompeténsia ne'e la'ós Ministériu Edukasaun ninian, maibé kompeténsia ne'e administradór Munisípiu, ou prezidente autoridade munisipál sira mak iha kompeténsia ida ne'e, atu halo substutuisaun ba ninia kargu xefia sira iha nível munisipál sira", afirma nia.
Tanba kestaun substiruisaun ne'e mós sei haree bazeia ba prosesu legál sira katak, se funsionáriu públiku ida asume kargu xefia ida mak nia avaliasaun dezempeñu ladun di’ak, nia hakarak substitui ne'e kompeténsia administradór sira-nian atu halo substituisaun, no sira-nia substituisaun ne'e la'ós interinu, maibé sira iha poder tomak atu foti desizaun.
"Tanba sira mós aprezenta substituisaun sira ne'e mai iha funsaun públika, e funsaun públika emiti desizaun notifikasaun katak sira mak substitui ona Diretór ne'ebé mak anterior", dehan nia. (*)