"Iha fulan-marsu nia-laran de’it iha ró hitu (7) mak tama, hothotu halai liuba nesesidade báziku ho sasán seluk tan hanesan material konstrusaun”, dehan Flávio ba www.tempotimor.com iha nia kna’ar fatin Portu Dili, segunda (22/03).
Tanba ne’e, husu ba komunidade atu labele preokupa ho stok fós tanba iha semana liuba fós ne'ebé mak tama hamutuk 6800 tonelada no sei tama tan 550 tonelada iha semana ne'e.
Durante aplikasaun estadu emerjénsia, Aportil implenta atendementu públiku ho sistema servisu turmu (shift) katak funsionáriu ne'ebé mak presiza tama atu halo kna’ar mak bele dereita mai edifísiu.
Deputadu Partidu Demokratiku (PD), António da Conçeicão konsidera produtu inportasaun parte husi desizaun governu nian hodi halo intervensaun folin sasán iha merkadu bainhira folin sae.
"Ita-nia dependensia sei ba hela produtu importadu, maibé ita-mos tenke realistiku katak la’ós ita sosa tinan-tinan, ita sosa de’it iha tempu ne'ebé mak nasaun nia produsaun la to’o e depois intensaun ida sosa ne'e mós atu halo intervensaun ba merkadu hodi bele hatun sasán nia folin bainhira sasán nia folin sae”, dehan António iha PN, tersa (23/03).(*)